Pieci galvenie iemesli īpašuma iegādei Latvijā

Pieci galvenie iemesli īpašuma iegādei Latvijā


1. Garantēta uzturēšanās atļauja Latvijā.

Piešķir ārvalstu pilsoņiem, kuri ir iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā. Salīdzināsim dažus nosacījumus dažādās Eiropas valstīs, kas praktizē uzturēšanās atļauju piešķiršanu uz nekustamā īpašuma iegādes pamata:

Kipra:
Saskaņā ar likumu šajā valstī, uzturēšanās atļauja tiek piešķirta iegādājoties nekustamo īpašumu vairāk nekā 300 tūkstoši eiro vērtībā. Ir prasība par ikgadēja statusa.apstiprināšanu.

Spānija:
Spānija izsniedz uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kuri pērk īpašumu valstī, kas ir vērts vairāk nekā  500 tūkstošiem eiro. Pēc pieciem gadiem, īpašnieks var saņemt pastāvīgo uzturēšanās atļauju, un pēc 10 gadiem varēs saņemt Spānijas pilsonību.

Portugāle:
2014,gada oktobrī Portugāles valdība pieņēma jaunu likumu, saskaņā ar kuru ārzemnieki var saņemt uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz īpašuma pirkšanu Portugālē, kas maksā ne mazāk kā 500 tūkstoši eiro. Lai saglabātu uzturēšanās atļauju, investoram ir jāpaliek valstī 6 mēnešus gadā, pēc kā investors iegūst nodokļu rezidenta statusu.

Latvija:
Pat pēc tā brīža, kad Latvijas valdība izlēma pacelt uzturēšanas atļaujas slieksni nekustamā īpašuma iegādei uz 250 tūkstošiem, te joprojām saglabājas zemākā cena ES.  Uzturēšanās atļauja tiek izsniegta uz 5.gadiem investoram un viņa ģimenes locekļiem, dod iespēju brīvi pārvietoties Šengenas valstīs. Pie tam šeit nav stingras prasības, lai atrastos valstī.

2. Nav valodas barjeru.

Latvija bija daļa no Padomju Savienības, un līdz 1917. gadam bija daļa no Krievijas impērijas, tāpēc lielākā daļa iedzīvotāju runā krieviski. Tā ir iespēja drošai ģimeneis uzturēšanai Eiropas valstī, ar izglītības iespējam un komunikāciju krievu valodā. Trešā valoda, kurā visvairāk runā ir angļu valoda.

3.Skaista daba un laba ekoloģija

Latvija – viena no zaļākajām un videi draudzīgām valstīm Eiropā. 70 procenti no valsts klāj meži. Te ir ļoti gara jūras piekraste un maigs jūras klimats. Lielu priežu meži un baltas smilšainas pludmales katru gadu piesaista miljons tūristu. Pašā galvaspilsētas tuvumā, Rīgas jūras līča krastā, atrodas pasaules slavenais kūrorts – Jūrmala.

4. Eiropas kultūra un mentalitāte.

Latvija atrodas centrālajā Ziemeļeiropas daļā un robežojas pa sauszemi ar Krieviju, Baltkrieviju, Lietuvu un Igauniju.
Latvija – valsts Ziemeļeiropā pie Baltijas jūras piekrastes, kas ir daļa no Eiropas Savienības un NATO. Latvija ir arī Šengenas līguma dalībniece. IKP uz vienu personu ir $ 22.759 (2015). Latvijas iedzīvotāju skaits ir 2 miljoni 201 tūkstoši. Tie var brīvi pārvietoties Eiropas robežās, apmeklēt citas Rietumu valstis. Latvijas iedzīvotāji ir aizsargāti ar likumu, pamatojoties uz principiem, indivīda brīvību un cilvēktiesībām. Valstī ir milzīgs skaits muzeju, teātru, koncertzāļu un izstāžu zāļu. Šeit pastāvīgi norisinās tautas svētki, tiek organizētas izstādes, konkursi un sacensības. Pēdējos gados par tradīcijām ir kļuvuši spilgti, krāsaini ielas svētki Rīgā, Ventspilī un citās pilsētās.
Latvija ir arī sporta valsts. Šeit ir ļoti populārs hokejs, tennis, basketbols. Latvija ir bagāta ar dažādiem pieminekļiem. Rīgā, Cēsīs, Siguldā un Bauskā, kā arī jūs varat novērot viduslaiku arhitektūru, kas ir atvērta sabiedrībai. Valsts iekšienē darbojas ērti transporta tīkli, kas ietver ceļus, dzelzceļus, jūras un gaisa satiksmi.

5. Eiropas izglītība un kopēja ekonomiskā telpa.

Pēdējos gados Latvija ir kļuvusi par populāru galamērķi, kur var iegūt augstas kvalitātes Eiropas izglītību. Latvijas universitāšu diplomi atbilst visiem standartiem un ir atzīti visās ES valstīs. Augstākās izglītības izmaksasLatvijā ir daudz lētākas nekā ASV, Lielbritānijā un citās valstīs.
Latvija arī ir ērta valsts biznesa darbības uzsākšanai. Pateicoties izdevīgam ģeogrāfiskam stāvoklim un pieejamām lielām jūras ostām, valsts kļūst par tranzīta mezglu starp austrumiem un rietumiem. Lielākās jūras ostas ir Rīgā, Liepājā un Ventspilī. Kopš 2014. gada janvāra valsts iestājās eiro zonā, kas sekmēja darījumus starp Latvijas iedzīvotājiem un partneriem no citām valstīm.